Kamēr mazākais bērņukiņš ratos saldi guļ, es uzvelku gumijas zābakus, paņemu šķērītes un dodos pļavā meklēt augus. Kā pirmo vēlos saplūkt vīgriezi, jo atceros cik labi tā smaržoja ziemas tējas krūzē. Laikam ilgojos pēc miera un salda miega. Vēl es ļoti labi atpazīstu pelašķi - tas noder, kad klepus klāt. Raspodiņš esot īsta sievišķības tēja. Piparmētra noder katru dienu. Un āboliņš - tādas īpaši patīkamas bērnības atmiņas par atpūtu kopā ar ģimeni, kaut kur jūras krastā ar pļavu. Atceros saulē izžuvušo sūnu un čiekuru smaržu un sarkano āboliņu tēju no baltas metāla ceļotāju krūzītes, līdzīgas, kā tagad piedāvā PIPARMĒTRA.

Neesmu ārstniecības augu eksperts, es vairāk daru, jo patīk process. Mīlu pastaigas pļavā, meklēt, ieraudzīt, sasiet buntītes. Sakārt žāvēties un sasmaržot. Atcerēties bērnību.

Žūstošu zālīšu smarža man bērnības atmiņās uz mūžu, no Vērastantes lauku mājas bēniņu istabas, kur četras svaigi klātas gultiņas un saules stari caur baltiem aizkariem apspīd dēļu grīdu.

Tagad mani bērni pieglauž savus deguntiņus pie katras buntītes, lai izvēlētos sev tīkamāko smaržu.

Netālu no mājām ieraudzīju un paguvu ievākt arī ziedošu balto nātri, esmu dzirdējusi, ka tā laba, bet tieši ko tā dod veselībai jautāju draudzenei Ilzei, kura nesen sākusi veidot Facebook lapu par ārstniecības augu īpašībām. Tur arī uzzināju par man tik noderīgu aplikāciju - Plantnet, jo kad ieraugu dabā ko skaistu, gribu noskaidrot kas tas ir par augu.

Ziedošā pļavā