Sievietes dārzs

Katrā sievietē ir dārzs, pilns smalku, romantisku noslēpumu. Sieviete to sevī atklāj pa dažādām takām. Reizēm brienot negaisa laikā saplēstām drēbēm caur ērkšķiem un cīnoties ar nezāļu biezokņiem. Un par spīti visam nonāk tur, pie savas skaistās, Dieva veidotās sirds. Bet ir arī tie saulainie vakari, kad savā dārzā var viegliem baskāju soļiem iedejot zīda kleitiņā un baudīt Dieva tuvumu pilnīgā mierā.

Laimīga tā māsa un draudzene, kurai dārzā vienmēr ir vieta zem lapenes jumta, lai kopā baudītu kaut ko noslēpumaini gardu no rožainām porcelāna krūzītēm.

Laimīgs bērns, kurš var tur iekļūt jebkurā brīdī un tā dziļi mierīgi ieelpot mammas smaržu un sajust maigumu bez nosacījumiem un rūpes.

Laimīgs tas vienīgais vīrietis, kurš atradis sirds vārtu atslēdziņu un kuram reizēm atļauts dārzā nonākt, ielūkoties un pabūt intīmākajā skaistuma stūrītī, kuru zina tikai viņi divi vien.

Visu pagaidām nav iespējams ne uzzināt, ne uzrakstīt. Katra sieviete zina par šo dārzu. Kāda bija piemirsusi, nogurusi meklēt, cita cīnās caur biezokņiem, lai tiktu iekšā, viena šobrīd tur vakara saulītē sprauž matos ziedus, divas dzer lapenē tēju un daudzi laimīgie turp nonāks drīz.

 

Foto: Laura Šūlmeistere